Meža kapiem bija jākļūst par otru lielāko kapsētu pēc Lielajiem Kapiem, kas tika izveidoti 1773. gadā Rīgā.

Meža kapos ir daudz skulpturālu pieminekļu un kapu pieminekļu, ko izveidojuši tautā pazīstami tēlnieki. Te apglabāti daudzi ievērojami Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.

Rīgas Pirmajos Meža kapos ir apglabāts Latvijas laiku dižgars Jānis Čakste. Komunistiskais režīms aizliedza atcerēties Jāni Čaksti. Jānis Čakste (1859 – 1927) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Memoriāla centrā atrodas liela izmēra J. Čakstes portrets profilā, bet uz vidusass zemē – prezidenta kaps. Uz šo simbolisko un ģeometrisko centru vērsti abi pieminekļa sānu ciļņi: kreisajā pusē sērojošas sievietes profils, labajā attēlots senlatviešu karavīrs. Pieminekļa arhitektoniskā siena veidota no Daugavgrīvas cietokšņa vaļņu apšuvuma granīta akmeņiem, bet ciļņi kalti sārtā un pelēkā Somijas granītā. Pieminekli atklāja 1935. gadā, tēlnieks Kārlis Jansons (1896-1986).

Padomju laikos, lai šo pieminekli neredzētu, aizstādīja priekšā priežu sienu un Latvijas svētku reizēs čeka uzmanīgi vēroja, kas ies iededzināt svecītes. Kad nomira Vilis Lācis (viņa paraksts ir zem daudzām Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku apcietināšanas deportācijas pavēlēm), tam izveidoja bronzas gigantisku pieminekli, kas aizsedza lielu daļu centrālās ejas. Mūsdienās Viļa Lāča pieminekļa aizmugurē izauguši krūmi, kas atkal aizsedz J. Čakstes pieminekli.  Komunistiem tika atļauts apbedīt atklātā vietā Jāņa Čakstes pieminekļa priekšā.

Ir gadījies, ka J. Čakstes piemineklis ir arī apgānīts. Par kapa apgānīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

 

 

 

Avoti: https://zudusilatvija.lv; http://www.la.lv


Leave a Reply

%d bloggers like this: